1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā tiek veikta mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju (izņemot traktortehniku un tās piekabes) valsts tehniskā apskate un transportlīdzekļu tehniskā kontrole uz ceļa, ietverot:

1.1.1. prasības transportlīdzekļu tehniskās kontroles inspektoru kompetencei, apmācībai un atestācijai;

1.1.2. prasības transportlīdzekļu tehniskās apskates stacijai, tehniskās kontroles iekārtām un aprīkojumam;

1.1.3. transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroli valsts tehniskās apskates ietvaros (turpmāk – tehniskā kontrole), kā arī tehniskās kontroles procesa uzraudzību un kvalitātes kontroli;

1.2. prasības transportlīdzekļu tehniskajam stāvoklim, kā arī šo prasību izpildes novērtēšanas kritērijus (1. pielikums).

2. Tehnisko kontroli veic šim nolūkam īpaši izveidotās transportlīdzekļa kategorijai un konstrukcijas parametriem atbilstošās tehniskās apskates stacijās. Prasības tehniskās apskates stacijai, tehniskās kontroles iekārtām un aprīkojumam noteiktas šo noteikumu 2. pielikumā.

3. Tehnisko kontroli un tehnisko kontroli uz ceļa veic šim nolūkam speciāli apmācīts un atestēts transportlīdzekļu tehniskās kontroles inspektors (turpmāk – inspektors). Prasības inspektoru kompetencei, apmācībai un atestācijai noteiktas šo noteikumu 3. pielikumā.

4. Datumu, līdz kuram transportlīdzeklim atļauts piedalīties ceļu satiksmē, nosaka automatizēti, izmantojot Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra (turpmāk – transportlīdzekļu reģistrs) programmnodrošinājumu, ņemot vērā inspektora konstatētos trūkumus un bojājumus un ievērojot Ceļu satiksmes likuma 16. panta nosacījumus. Minēto datumu norāda tehniskās apskates uzlīmē, tehniskās apskates protokolā un tehniskās kontroles uz ceļa protokolā (4. pielikums). Lai nepiemērotu laikapstākļu dēļ (piemēram, apledojis ceļš, stiprs lietus vai sniegs) neradītu apdraudējumu motocikla, tricikla vai kvadricikla vadītājam vai citiem ceļu satiksmes dalībniekiem, kas piedalās ceļu satiksmē, kā arī pilnvērtīga tehniskās apskates procesa nodrošināšanai motociklam, triciklam vai kvadriciklam datumu, līdz kuram atļauts piedalīties ceļu satiksmē, nosaka laikposmā no 1. aprīļa līdz 30. septembrim.

5. Dati par tehniskajām apskatēm tiek glabāti transportlīdzekļu reģistrā vismaz 36 mēnešus no pārbaudes veikšanas dienas.

6. Ja Latvijā reģistrē M, N vai O kategorijas transportlīdzekli, kas iepriekš bijis reģistrēts citā Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī vai Šveices Konfederācijā (turpmāk – dalībvalsts), atļauju piedalīties ceļu satiksmē Latvijā tam var dot bez tehniskās kontroles veikšanas, novērtējot tā tehnisko stāvokli vizuāli, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:

6.1. ir spēkā iepriekšējās reģistrācijas dalībvalstī izdota atļauja piedalīties ceļu satiksmē;

6.2. par minētās atļaujas derīguma termiņu un tehniskās apskates datiem var pārliecināties Eiropas Komisijas elektroniskajā transportlīdzekļu informācijas platformā;

6.3. minētās atļaujas derīguma termiņš iekļaujas Ceļu satiksmes likuma 16. pantā noteiktajā tehniskās apskates periodiskumā, skaitot no iepriekšējās tehniskās apskates veikšanas datuma. Šajā gadījumā transportlīdzekļu reģistrā izdara attiecīgu ierakstu un noformē tehniskās apskates uzlīmi, kurā datums, līdz kuram transportlīdzeklim atļauts piedalīties ceļu satiksmē, nepārsniedz Ceļu satiksmes likuma 16. pantā noteikto tehniskās apskates periodiskumu vai dalībvalstī izdotās atļaujas piedalīties ceļu satiksmē noteikto termiņu (uzlīmē norāda tuvāko (īsāko) no tiem).

7. Ja Latvijā reģistrē transportlīdzekli, kas iepriekš bijis reģistrēts citā dalībvalstī un kam ir spēkā esoša atļauja piedalīties ceļu satiksmē, bet tam ir acīmredzami trūkumi vai bojājumi, kuri novērtējami ar 2. vai 3. vērtējumu, vai transportlīdzeklis iepriekš bijis reģistrēts ārvalstī, izņemot dalībvalstis, atļauja piedalīties ceļu satiksmē tiek noformēta pēc tehniskās kontroles veikšanas.

8. Ja transportlīdzeklis Latvijā reģistrēts uz laiku ar pastāvīgas reģistrācijas aizliegumu saistībā ar tā tehnisko stāvokli, termiņš, līdz kuram transportlīdzeklim atļauts piedalīties ceļu satiksmē, nedrīkst pārsniegt transportlīdzekļa reģistrācijas apliecības derīguma termiņu.

9. Izmantojot transportlīdzekli ceļu satiksmē, tā tehniskajam stāvoklim un aprīkojumam jāatbilst šo noteikumu 1. pielikumā minētajām prasībām, kā arī normatīvajos aktos par mehānisko transportlīdzekļu, to piekabju un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu un transportlīdzekļu pārbūvi noteiktajām prasībām. Nacionālo bruņoto spēku, Iekšlietu ministrijas padotībā esošo iestāžu un šo iestāžu padotībā esošo izglītības iestāžu, neatliekamās medicīniskās palīdzības, ugunsdzēsības, sabiedriskās kārtības uzturēšanas un tiesībaizsardzības dienestu transportlīdzeklim, kas paredzēts speciālu funkciju veikšanai, var piemērot atkāpes no šo noteikumu prasībām, kas nepieciešamas speciālas funkcijas nodrošināšanai un būtiski neietekmē satiksmes drošību.

10. Veicot transportlīdzekļa un tā aprīkojuma tehnisko kontroli vai tehnisko kontroli uz ceļa, tiek pārbaudīta tehniskā stāvokļa atbilstība šo noteikumu 1. pielikumā minētajām prasībām. Inspektors novērtē konstatētos trūkumus vai bojājumus un atkarībā no to ietekmes uz satiksmes drošību un vidi piešķir tiem kādu no šādiem vērtējumiem:

10.1. sīks trūkums vai bojājums, kas būtiski neietekmē transportlīdzekļa drošību vai ietekmi uz vidi, un citas sīkas neatbilstības – 1. vērtējums;

10.2. būtisks trūkums vai bojājums, kas var ietekmēt transportlīdzekļa drošību, pasliktināt ietekmi uz vidi vai apdraudēt pārējos satiksmes dalībniekus, vai citas nozīmīgākas neatbilstības – 2. vērtējums;

10.3. bīstams trūkums vai bojājums, kas tieši un tūlītēji apdraud ceļu satiksmes drošību vai ietekmē vidi un kura dēļ aizliegts transportlīdzekli izmantot uz koplietošanas ceļiem, – 3. vērtējums.

11. Ja transportlīdzeklim un tā aprīkojumam nav konstatēti trūkumi vai bojājumi, tā tehniskais stāvoklis tiek novērtēts ar 0. vērtējumu.

12. Transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa kopējais novērtējums atbilst visvairāk satiksmes drošību vai vidi ietekmējošā trūkuma vai bojājuma vērtējumam, kas transportlīdzeklim konstatēts tehniskajā apskatē vai tehniskajā kontrolē uz ceļa.

13. Transportlīdzekļu tehniskajā kontrolē izšķir divus pārbaužu veidus:

13.1. pamatpārbaude – obligātā tehniskā kontrole atbilstoši Ceļu satiksmes likumā noteiktajam periodiskumam, kā arī tehniskā kontrole, kas tiek veikta, ja:

13.1.1. iepriekšējā pamatpārbaudē transportlīdzeklim konstatēti trūkumi vai bojājumi, kas novērtēti ar 3. vērtējumu;

13.1.2. pagaidu atļaujai 30 dienas piedalīties ceļu satiksmē valsts teritorijā, ievērojot piesardzību (turpmāk – pagaidu atļauja), beidzies derīguma termiņš;

13.1.3. tehniskajā kontrolē uz ceļa transportlīdzeklim konstatēti trūkumi vai bojājumi, kas novērtēti ar 3. vērtējumu;

13.1.4. pagājušas vairāk nekā 30 dienas, kopš transportlīdzeklim dota atļauja piedalīties ceļu satiksmē pēc veiktas tehniskās kontroles vai pirmās reģistrācijas datuma, un transportlīdzekļa uzrādītājs (transportlīdzekļa īpašnieks, turētājs, valdītājs vai vadītājs) vēlas saņemt:

13.1.4.1. normatīvajos aktos par bīstamu kravu pārvadājumiem noteikto bīstamu vielu pārvadāšanai paredzēta transportlīdzekļa atbilstības sertifikātu (turpmāk – ADR sertifikāts);

13.1.4.2. Eiropas transporta ministru konferences dokumentu prasībām ekoloģijas vai drošības jomā atbilstošu kravas automobiļu un to piekabju (puspiekabju) (turpmāk – ETMK transportlīdzekļi) sertifikātu;

13.1.4.3. atzīmi transportlīdzekļu reģistrā un autobusa reģistrācijas apliecībā par atļauto maksimālo braukšanas ātrumu 100 km/h;

13.1.4.4. atzīmi transportlīdzekļu reģistrā un autobusa reģistrācijas apliecībā par papildu cieto daļiņu filtra uzstādīšanu transportlīdzekļa atgāzu izplūdes sistēmā;

13.1.5. transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa un tā aprīkojuma tehniskā kontrole ierosināta uz tiesībaizsardzības iestādes amatpersonas lēmuma pamata;

13.1.6. transportlīdzeklim atjauno atļauju piedalīties ceļu satiksmē saskaņā ar šo noteikumu 86. punktu;

13.2. atkārtotā pārbaude – tehniskā kontrole, kas tiek veikta, nepārsniedzot pagaidu atļaujā noteikto derīguma termiņu, ja:

13.2.1. pamatpārbaudē vai tehniskajā kontrolē uz ceļa transportlīdzeklim piešķirts 2. vērtējums;

13.2.2. pamatpārbaudē konstatēts, ka transportlīdzekļa tehniskais stāvoklis un aprīkojums neatbilst vai nav pārbaudīts atbilstoši kādai no prasībām:

13.2.2.1. par bīstamu kravu pārvadāšanu;

13.2.2.2. par ETMK transportlīdzekļu ekoloģiju un drošību;

13.2.2.3. par transportlīdzekļa aprīkošanu ar tahogrāfu vai ātruma ierobežotājierīci;

13.2.2.4. transportlīdzekļiem, kas veic pasažieru komercpārvadājumus atbilstoši normatīvajiem aktiem par pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometriem (turpmāk – taksometrs);

13.2.2.5. autobusiem, kuru atļautais maksimālais braukšanas ātrums ir 100 km/h;

13.2.2.6. par papildu cieto daļiņu filtra uzstādīšanu transportlīdzekļa atgāzu izplūdes sistēmā.

14. Ja atļaujas piedalīties ceļu satiksmē vai pagaidu atļaujas derīguma termiņa pēdējā diena ir sestdiena, svētdiena vai svētku diena, termiņa pēdējā diena ir nākamā darbdiena. Atsevišķos gadījumos, lai nodrošinātu vienmērīgu transportlīdzekļu sadalījumu atkārtotās apskates veikšanai, pagaidu atļaujas derīguma termiņu var noteikt garāku, bet ne ilgāku par 40 dienām.

15. Atkārtotās pārbaudes laikā tiek kontrolēta to trūkumu vai bojājumu novēršana, kas konstatēti pamatpārbaudē. Ja transportlīdzeklim pēc pamat­pārbaudes ir radušies citi acīmredzami trūkumi vai bojājumi vai objektīvu iemeslu dēļ šos trūkumus vai bojājumus nebija iespējams konstatēt pamatpārbaudē, inspektors tos novērtē.

16. Latvijas nacionālā kontaktpunkta (turpmāk – kontaktpunkts) funkcijas informācijas apmaiņai ar citām dalībvalstīm tehniskās apskates un transportlīdzekļu tehniskās kontroles uz ceļa jomās veic Ceļu satiksmes drošības direkcija (turpmāk – CSDD).

17. Pirms tehniskās apskates transportlīdzekļa uzrādītājs CSDD pakalpojumu apmaksas vietā:

17.1. uzrāda transportlīdzekļa vadītāja apliecību vai personu apliecinošu dokumentu;

17.2. norāda transportlīdzekļa tehniskās kontroles pārbaudes veidu saskaņā ar šo noteikumu 13. punktu;

17.3. uzrāda valsts akciju sabiedrības "Latvijas Valsts ceļi" izsniegtu attiecīgu atļauju, ja transportlīdzekļa masa vai gabarīti pārsniedz Ceļu satiksmes noteikumos minētos lielumus;

17.4. samaksā transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokli, uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli un maksu par tehnisko apskati, ja samaksa nav veikta iepriekš, kā arī veic normatīvajos aktos par nodokļiem un nodevām, par administratīvo sodu piemērošanu un citos normatīvajos aktos noteiktās darbības, bez kurām nav atļauta tehniskā apskate.

18. Tehnisko apskati taksometram neveic, ja piešķirtās licences kartītes derīguma termiņš ir beidzies, piešķirtā licences kartīte ir anulēta vai tās darbība ir apturēta normatīvajos aktos par pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometriem noteiktajā kārtībā.

19. Pēc tam, kad uzrādīti nepieciešamie dokumenti, transportlīdzekļu reģistrā pārbaudīta transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas līguma spēkā esība un veikti nepieciešamie maksājumi, transportlīdzeklim tiek uzsākta tehniskā kontrole.

20. Transportlīdzekļa vadītājs transportlīdzekli kopā ar tā reģistrācijas apliecību nodod inspektoram tehniskajai kontrolei. Piekabi (puspiekabi) nodod inspektoram tehniskajai kontrolei sakabē ar velkošo mehānisko transportlīdzekli. Ja tiek veikta motocikla, tricikla, kvadricikla vai piekabes (puspiekabes) tehniskā kontrole, inspektoram nodod arī motocikla, tricikla, kvadricikla vai piekabes (puspiekabes) tehniskās apskates uzlīmi.

21. Inspektors neuzsāk transportlīdzekļa tehnisko kontroli, bet noformē atteikumu veikt transportlīdzekļa tehnisko apskati un izdara attiecīgu atzīmi transportlīdzekļu reģistrā, ja:

21.1. motociklu, kas reģistrēts kā motocikls ar blakusvāģi, uzrāda bez blakusvāģa;

21.2. piekabe (puspiekabe) nav mehāniski, elektriski un pneimatiski (ja attiecināms) savienota ar velkošo mehānisko transportlīdzekli vai piekabi (puspiekabi) uzrāda sakabē ar traktortehniku vai transportlīdzekli, kuram piekabe (puspiekabe) nav konstruktīvi piemērota;

21.3. seglu vilcēju uzrāda bez puspiekabes (minētā prasība neattiecas uz atkārtoto pārbaudi, ja pamatpārbaudē seglu vilcējam nav konstatēti trūkumi vai bojājumi bremžu iekārtā vai sakabes ierīcē);

21.4. transportlīdzeklī bez tā vadītāja ir pasažieri vai dzīvnieki;

21.5. transportlīdzeklim ir acīmredzami trūkumi vai bojājumi, kas var apdraudēt inspektora veselību vai dzīvību, bojāt pārbaudes ierīces, diagnostikas iekārtas vai transportlīdzekli vai ietekmēt diagnostikas iekārtu rādījumus;

21.6. transportlīdzekļa motors nav iedarbināms, izmantojot starteri, vai mehāniskais transportlīdzeklis nespēj patstāvīgi pārvietoties;

21.7. nepiemērotu laikapstākļu (piemēram, apledojis ceļš, stiprs lietus vai sniegs) dēļ nav iespējams veikt motocikla tehnisko kontroli gaitā;

21.8. beidzies transportlīdzekļa reģistrācijas apliecības derīguma termiņš;

21.9. taksometra piešķirtās licences kartītes derīguma termiņš ir beidzies, piešķirtā licences kartīte ir anulēta vai tās darbība ir apturēta normatīvajos aktos par pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometriem noteiktajā kārtībā;

21.10. nav uzrādīta valsts akciju sabiedrības "Latvijas Valsts ceļi" izsniegta attiecīga atļauja, ja transportlīdzekļa masa vai gabarīti pārsniedz Ceļu satiksmes noteikumos minētos lielumus;

21.11. transportlīdzekļa konstrukcijas parametru dēļ nav iespējams veikt tehnisko apskati attiecīgajā tehniskās apskates stacijā;

21.12. nav samaksāts transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis, uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis vai maksa par tehnisko apskati, kā arī nav veiktas normatīvajos aktos par nodokļiem un nodevām, par administratīvo sodu piemērošanu un citos normatīvajos aktos noteiktās darbības, bez kurām nav atļauts veikt tehnisko apskati;

21.13. transportlīdzeklis aprīkots ar materiāliem vai elementiem, kas apgrūtina, traucē vai liedz veikt pārbaudāmās transportlīdzekļa sastāvdaļas tehnisko kontroli, izņemot tādus, kuru uzstādīšanu paredzējis transportlīdzekļa izgatavotājs;

21.14. transportlīdzekļu reģistrā ir informācija:

21.14.1. par transportlīdzekļa īpašuma tiesību nodošanu citai personai, bet īpašnieka maiņas reģistrācija nav veikta noteiktajā termiņā;

21.14.2. par transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītā turētāja vārda, uzvārda vai nosaukuma maiņu;

21.14.3. par transportlīdzekļa noņemšanu no uzskaites atsavināšanai Latvijā un pagājušas vairāk par piecām dienām pēc noņemšanas no uzskaites atsavināšanai.

22. Tehnisko kontroli sāk ar transportlīdzekļa uzskaites tehnisko datu salīdzināšanu (turpmāk – datu salīdzināšana). Ja tiek konstatēta transportlīdzekļa reģistrācijas apliecības vai transportlīdzekļu reģistra ierakstu neatbilstība faktiskajam stāvoklim (piemēram, transportlīdzekļa modelis), bet ir iespējams identificēt konkrēto transportlīdzekli un tam izsniegto reģistrācijas apliecību, inspektors turpina veikt tehnisko kontroli, izdara attiecīgu ierakstu tehniskās apskates protokolā, bet tehniskās apskates uzlīmi izsniedz tikai pēc neatbilstības novēršanas, izņemot šo noteikumu 1. pielikuma 0.2. kodā minētos gadījumus.

23. Ja nav iespējams identificēt transportlīdzekli, kā arī tad, ja tiek konstatētas viltojuma pazīmes transportlīdzekļa agregātu numerācijā, reģistrācijas apliecībā vai valsts reģistrācijas numura zīmēs, inspektors rīkojas saskaņā ar CSDD un Valsts policijas vienošanos, turklāt tehnisko kontroli neturpina un viltoto vai pašdarināto valsts reģistrācijas numura zīmi atsavina. Šādā gadījumā transportlīdzekļa tehnisko apskati uzskata par neuzsāktu, noformē atteikumu veikt transportlīdzekļa valsts tehnisko apskati un izdara attiecīgu atzīmi transportlīdzekļu reģistrā.

24. Turpmāko transportlīdzekļa tehnisko kontroli inspektors veic, izmantojot tehniskās apskates stacijā esošās pārbaudes ierīces, instrumentus un diagnostikas iekārtas. Ja tas nav iespējams transportlīdzekļa konstrukcijas īpatnību dēļ vai ja inspektoram, veicot transportlīdzekļa tehnisko kontroli, rodas pamatotas šaubas par transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa atbilstību šo noteikumu prasībām un to nevar pārbaudīt ar esošajām pārbaudes ierīcēm, instrumentiem vai diagnostikas iekārtām, inspektoram ir tiesības veikt kontroles braucienu, piedaloties ceļu satiksmē. Konstatētos trūkumus vai bojājumus inspektors atzīmē tehniskās apskates protokolā.

25. Ja transportlīdzekļa tehniskās kontroles laikā tam rodas trūkumi vai bojājumi, kas var apdraudēt inspektora veselību vai dzīvību, bojāt pārbaudes ierīces, diagnostikas iekārtas vai transportlīdzekli vai ietekmēt diagnostikas iekārtu rādījumus, kā arī šo noteikumu 21.6. un 21.7. apakšpunktā minētajos gadījumos tehnisko kontroli pārtrauc un noformē atteikumu veikt transportlīdzekļa tehnisko apskati.

26. Tehniskās kontroles beigās inspektors nosaka transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa un tā aprīkojuma kopējo novērtējumu un:

26.1. ja piešķirts 0. vērtējums, transportlīdzeklim tiek dota atļauja piedalīties ceļu satiksmē, par ko tiek izdarīts attiecīgs ieraksts transportlīdzekļu reģistrā, noformēta tehniskās apskates uzlīme un izsniegts tehniskās apskates protokols;

26.2. ja piešķirts 1. vērtējums, transportlīdzeklim tiek dota atļauja piedalīties ceļu satiksmē, par ko tiek izdarīts attiecīgs ieraksts transportlīdzekļu reģistrā, noformēta tehniskās apskates uzlīme un izsniegts tehniskās apskates protokols;

26.3. ja piešķirts 2. vērtējums pamatpārbaudē, transportlīdzeklim tiek dota pagaidu atļauja, par ko tiek izdarīts attiecīgs ieraksts transportlīdzekļu reģistrā, noformēta tehniskās apskates uzlīme un izsniegts tehniskās apskates protokols;

26.4. ja piešķirts 2. vērtējums atkārtotajā pārbaudē, transportlīdzeklim tiek saglabāta pagaidu atļauja līdz pamatpārbaudē piešķirtās pagaidu atļaujas derīguma termiņa beigām, par ko tiek izdarīts attiecīgs ieraksts transportlīdzekļu reģistrā un izsniegts tehniskās apskates protokols;

26.5. ja piešķirts 3. vērtējums, transportlīdzeklim netiek dota atļauja piedalīties ceļu satiksmē vai pagaidu atļauja un spēkā esošā atļauja piedalīties ceļu satiksmē vai pagaidu atļauja tiek anulēta (noņemta uzlīme), par ko tiek izdarīts attiecīgs ieraksts transportlīdzekļu reģistrā un izsniegts tehniskās apskates protokols.

27. Tehniskās apskates protokolā norāda vismaz šādu informāciju, kas identificējama ar vienotiem kodiem:

27.1. transportlīdzekļa identifikācijas numuru (turpmāk – VIN) "(1)";

27.2. transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numuru un reģistrācijas valsts atšķirības zīmi "(2)";

27.3. tehniskās apskates veikšanas vietu un laiku "(3)";

27.4. odometra rādījumu, ja pieejams "(4)";

27.5. transportlīdzekļa kategoriju, ja pieejama "(5)";

27.6. konstatētos trūkumus vai bojājumus un to novērtējumu "(6)";

27.7. transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa un tā aprīkojuma kopējo novērtējumu "(7)";

27.8. atļaujas piedalīties ceļu satiksmē termiņu "(8)";

27.9. tehniskās kontroles veicēju juridisko personu un attiecīgā inspektora (kontroles veicēja) vārdu un uzvārdu "(9)";

27.10. citu informāciju saistībā ar konstatētajiem trūkumiem vai bojājumiem, ja tāda nepieciešama (piemēram, vecākās uzstādītās riepas izgatavošanas gadu) "(10)";

27.11. citu informāciju saskaņā ar Administratīvā procesa likumu, ja tādu nepieciešams norādīt;

27.12. datus par transportlīdzekļa uzrādītāju (vārds un uzvārds).

28. Izsniedzot tehniskās apskates protokolu uzrādītājam, inspektors pamato savu lēmumu, sniedz skaidrojumu par tiem trūkumiem un bojājumiem, kuriem pievēršama uzmanība turpmākajā transportlīdzekļa ekspluatācijas gaitā, par tiem trūkumiem un bojājumiem, kurus nepieciešams novērst, kā arī par tiem bojājumiem, kuru dēļ transportlīdzekļa ekspluatācija ir aizliegta.

29. Tehniskās apskates uzlīmē norāda:

29.1. informāciju par transportlīdzekli (tā valsts reģistrācijas numuru un VIN pēdējās sešas zīmes);

29.2. termiņu (datums, mēnesis), līdz kuram transportlīdzeklim atļauts piedalīties ceļu satiksmē.

30. Tehniskās apskates uzlīmi automobilim inspektors pielīmē priekšējā stikla (vējstikla) iekšpusē, labajā apakšējā stūrī (pirms tam noņem iepriekšējo tehniskās apskates uzlīmi), izņemot šo noteikumu 26.4. apakšpunktā minēto gadījumu. Motocikla, tricikla, kvadricikla un piekabes (puspiekabes) vadītājam uzlīmi izsniedz uzlīmētu uz speciālas pamatnes, anulējot iepriekšējo tehniskās apskates uzlīmi.

31. Pagaidu atļauja sešu mēnešu laikā tiek dota ne vairāk kā divas reizes. Ja sešu mēnešu laikā trešajā vai nākamajās pamatpārbaudēs transportlīdzeklim atkārtoti piešķirts 2. vērtējums, pagaidu atļauja dota netiek, bet transportlīdzekļa vadītājam tiek dota iespēja transportlīdzekli tās pašas dienas laikā nogādāt stāvvietā vai remonta vietā.

32. Pagaidu atļauja nedod tiesības ar transportlīdzekli veikt bīstamo kravu pārvadājumus, smagsvara, lielgabarīta kravu pārvadājumus un pasažieru komercpārvadājumus, kā arī transportlīdzekļu vadītāju apmācību.

33. Lai ar transportlīdzekli piedalītos ceļu satiksmē, piecu dienu laikā pēc transportlīdzekļa pirmreizējās reģistrācijas Latvijā tehniskās apskates uzlīmi bez transportlīdzekļa tehniskās kontroles veikšanas noformē:

33.1. jaunam, ārvalstīs iepriekš nereģistrētam transportlīdzeklim atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 16. pantā noteiktajam periodiskumam;

33.2. ārvalstīs iepriekš reģistrētam jaunam transportlīdzeklim, ja no tā pirmās reģistrācijas datuma līdz pirmās reģistrācijas datumam Latvijā nav pagājis ilgāks laikposms par Ceļu satiksmes likuma 16. pantā noteikto tehniskās apskates periodu konkrētajam transportlīdzekļa veidam vai lietojumam, novērtējot tā tehnisko stāvokli vizuāli. Datumu, līdz kuram transportlīdzeklim atļauts piedalīties ceļu satiksmē, nosaka automatizēti, izmantojot reģistra programmnodrošinājumu, par atskaites punktu ņemot transportlīdzekļa pirmās reģistrācijas datumu atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 16. pantā noteiktajam periodiskumam. Ja reģistrācijas apliecībā norādīts tikai transportlīdzekļa izgatavošanas gads, par pirmās reģistrācijas datumu uzskata attiecīgā reģistrācijas gada 1. janvāri;

33.3. dalībvalstī iepriekš reģistrētam transportlīdzeklim, kam ir spēkā esoša atļauja piedalīties ceļu satiksmē, atbilstoši šo noteikumu 6. punkta nosacījumiem.

34. Tehniskās apskates uzlīmes dublikātu izsniedz bez transportlīdzekļa tehniskās kontroles veikšanas, ja iepriekš izsniegtā spēkā esošā tehniskās apskates uzlīme bijusi pielīmēta priekšējā stikla (vējstikla) iekšpusē un ir nozaudēta vai bojāta vai ja ticis bojāts un nomainīts vējstikls. Tehniskās apskates uzlīmes dublikātu izsniedz ar iepriekšējo derīguma termiņu bez transportlīdzekļa uzrādīšanas, ja iepriekš izsniegtā spēkā esošā tehniskās apskates uzlīme bijusi uzlīmēta uz speciālas pamatnes un tā ir nozaudēta vai bojāta.

35. ADR sertifikātu, ETMK sertifikātu un transportlīdzekļa sertifikātu dalāmu kokmateriālu un lauksaimniecības produkcijas lielgabarīta un smagsvara pārvadāšanai ar specializētajiem lielgabarīta un smagsvara transportlīdzekļiem vai to sastāviem noformē bez transportlīdzekļa uzrādīšanas, ja ir mainījies sertifikātā norādītais transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numurs, īpašnieks vai turētājs vai iepriekš izsniegtais spēkā esošais attiecīgais sertifikāts ir nozaudēts vai bojāts.

36. Ja ir mainījušies transportlīdzekļa tehniskās apskates uzlīmē norādītie transportlīdzekļa uzskaites dati, to izsniedz ar iepriekšējo derīguma termiņu bez transportlīdzekļa tehniskās kontroles veikšanas, ja iepriekš izsniegtā spēkā esošā tehniskās apskates uzlīme bijusi pielīmēta priekšējā stikla (vējstikla) iekšpusē, bet, ja iepriekš izsniegtā spēkā esošā tehniskās apskates uzlīme bijusi uzlīmēta uz speciālas pamatnes, to izsniedz ar iepriekšējo derīguma termiņu bez transportlīdzekļa uzrādīšanas.

37. Tehniskās apskates uzlīmi noformē bez transportlīdzekļa tehniskās kontroles veikšanas, ja mainījies transportlīdzekļa veids vai pielietojums, bet transportlīdzekļu reģistrā esošā atļauja piedalīties ceļu satiksmē derīga ilgāk nekā Ceļu satiksmes likuma 16. pantā noteiktais tehniskās apskates periods konkrētajam transportlīdzekļa veidam vai pielietojumam pēc tā maiņas. Termiņš atļaujai piedalīties ceļu satiksmē tiek samazināts un noteikts atbilstoši transportlīdzekļa veidam vai pielietojumam, ņemot vērā pirmās reģistrācijas datumu vai datumu, kad piešķirta iepriekšējā atļauja piedalīties ceļu satiksmē.

38. Pirms tehniskās apskates uzlīmes saņemšanas transportlīdzekļa uzrādītājs CSDD pakalpojumu samaksas vietā uzrāda transportlīdzekļa reģistrācijas apliecību, transportlīdzekļa vadītāja apliecību vai personu apliecinošu dokumentu un veic normatīvajos aktos par administratīvo sodu piemērošanu un citos normatīvajos aktos noteiktās darbības, bez kurām nav atļauta tehniskās apskates veikšana.

39. Pēc dokumentu uzrādīšanas un maksājumu veikšanas inspektors vai par tehniskās apskates uzlīmju izsniegšanu atbildīgā persona salīdzina transportlīdzekļa uzskaites tehniskos datus ar tā reģistrācijas apliecībā norādītajiem. Ja dati atbilst un ja transportlīdzeklim vai tā aprīkojumam netiek konstatēti acīmredzami trūkumi vai bojājumi, kas novērtējami ar 2. vai 3. vērtējumu, inspektors vai par tehniskās apskates uzlīmju izsniegšanu atbildīgā persona noformē tehniskās apskates uzlīmi. Ja transportlīdzeklim vai tā aprīkojumam tiek konstatēti acīmredzami trūkumi vai bojājumi, kas novērtējami ar 2. vai 3. vērtējumu, inspektors vai par tehniskās apskates uzlīmju izsniegšanu atbildīgā persona pieņem lēmumu noformēt tehniskās apskates uzlīmi tikai pēc trūkumu vai bojājumu novēršanas.

40. Ja transportlīdzekļa reģistrācijas apliecības ieraksti nav salasāmi vai tiek konstatēta ierakstu neatbilstība faktiskajam stāvoklim, bet ir iespējams identificēt konkrēto transportlīdzekli un tam izsniegto reģistrācijas apliecību, tehniskās apskates uzlīmi pielīmē vai izsniedz tikai pēc faktisko uzskaites datu reģistrācijas un transportlīdzekļa reģistrācijas apliecības nomaiņas. Ja nav iespējams identificēt transportlīdzekli, kā arī tad, ja tiek konstatētas viltojuma pazīmes transportlīdzekļa agregātu numerācijā, reģistrācijas apliecībā vai valsts reģistrācijas numura zīmēs, inspektors vai par tehniskās apskates uzlīmju izsniegšanu atbildīgā persona rīkojas saskaņā ar CSDD un Valsts policijas vienošanos, turklāt viltotā vai pašdarinātā valsts reģistrācijas numura zīme tiek atsavināta.

41. Transportlīdzekļu tehnisko kontroli uz ceļa veic gan Latvijā, gan ārvalstīs reģistrētiem transportlīdzekļiem, atturoties no jebkādas diskriminācijas, kas attiecas uz vadītāja valstspiederību vai transportlīdzekļa reģistrācijas vai ekspluatācijas uzsākšanas valsti.

42. Tehniskā kontrole uz ceļa ietver sākotnējo pārbaudi un var ietvert detalizēto pārbaudi. Ik gadu veic vismaz tādu sākotnējo pārbaužu skaitu, kas atbilst 5 % no Latvijā reģistrēto M2, M3, N2, N3, O3 un O4 kategorijas transportlīdzekļu kopskaita konkrētā gada 1. janvārī.

43. Dati par tehniskajām kontrolēm uz ceļa tiek glabāti transportlīdzekļu reģistrā vismaz 36 mēnešus no pārbaudes veikšanas dienas. Informācija par katru sākotnējo pārbaudi satur pārbaudītā transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numuru, reģistrācijas valsti, transportlīdzekļa kategoriju un sākotnējās pārbaudes rezultātu. Par katru detalizēto pārbaudi tiek noformēts tehniskās kontroles uz ceļa protokols.

44. Tehniskās kontroles uz ceļa detalizētajā pārbaudē tiek izmantots aprīkojums, kas ļauj pārbaudīt bremžu efektivitāti, stūres iekārtu, atsperojumu un motora emisijas.

45. Sākotnējās pārbaudes laikā pārbauda pēdējās tehniskās apskates protokolu vai tehniskās kontroles uz ceļa protokolu, tostarp pārliecinās, vai minētajos protokolos fiksētie trūkumi vai bojājumi ir novērsti, kā arī vizuāli pārbauda transportlīdzekļa un tā aprīkojuma tehnisko stāvokli un sistēmu darbību. Sākotnējā pārbaude var ietvert tehnisko pārbaudi, izmantojot jebkādu metodi, iekārtu vai mērierīci, ko uzskata par piemērotu, lai pamatotu lēmumu veikt transportlīdzeklim detalizēto pārbaudi.

46. Detalizētā pārbaude ietver diagnostikas iekārtu vai mērierīču izmantošanu, un to var veikt tuvākajā tehniskās apskates stacijā. Detalizētajā pārbaudē pārliecinās par šo noteikumu 1. pielikumā minēto prasību izpildi tiktāl un tādā apjomā, cik tas iespējams uz ceļa, vai pilnā mērā, ja detalizēto pārbaudi veic tehniskās apskates stacijā. Ja pēdējās tehniskās apskates protokols vai tehniskās kontroles uz ceļa protokols, kas izdots triju mēnešu laikā pirms konkrētās tehniskās kontroles uz ceļa, apliecina, ka transportlīdzeklis ticis pārbaudīts saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikuma nosacījumiem, inspektors nepārbauda tos elementus, kas tikuši pārbaudīti un atzīti par apmierinošiem minētajās pārbaudēs, ja vien nav konstatējamas acīmredzamas neatbilstības.

47. Transportlīdzekļa uzrādītājs, kura transportlīdzeklim tiek veikta tehniskā kontrole uz ceļa, sadarbojas ar inspektoru un pārbaudes veikšanai nodrošina piekļuvi transportlīdzeklim, tā daļām un visiem attiecīgajiem dokumentiem.

48. Pirms transportlīdzekļa pārbaudes uzsākšanas transportlīdzekļa vadītājs nodod inspektoram transportlīdzekļa reģistrācijas apliecību, transportlīdzekļa vadītāja apliecību, piekabes (puspiekabes) tehniskās apskates uzlīmi, Eiropas Kopienas atļaujas apliecinātu kopiju starptautiskiem kravu vai pasažieru komercpārvadājumiem ar autotransportu un citus ar pārvadājumu veikšanu saistītos dokumentus. Pēc tam vadītājs nodod transportlīdzekli inspektoram, lai veiktu tehnisko kontroli uz ceļa.

49. Inspektors tehnisko kontroli uz ceļa sāk ar datu salīdzināšanu. Ja transportlīdzekļa reģistrācijas apliecības ieraksti nav salasāmi vai tiek konstatēta transportlīdzekļa reģistrācijas apliecības vai transportlīdzekļu reģistra ierakstu neatbilstība faktiskajam stāvoklim, bet ir iespējams identificēt konkrēto transportlīdzekli un tam izsniegto reģistrācijas apliecību, inspektors turpina veikt tehnisko kontroli uz ceļa. Ja nav iespējams identificēt transportlīdzekli, kā arī tad, ja tiek konstatētas viltojuma pazīmes transportlīdzekļa agregātu numerācijā, reģistrācijas dokumentos vai valsts reģistrācijas numura zīmēs, inspektors rīkojas saskaņā ar CSDD un Valsts policijas vienošanos, turklāt viltotā vai pašdarinātā valsts reģistrācijas numura zīme tiek atsavināta.

50. Pēc datu salīdzināšanas inspektors uzsāk sākotnējo pārbaudi atbilstoši šo noteikumu 45. punkta nosacījumiem. Atkarībā no sākotnējā pārbaudē gūtās informācijas par transportlīdzekļa un tā aprīkojuma tehnisko stāvokli un sistēmu darbību transportlīdzeklim var veikt detalizēto pārbaudi. Ja pārbaudes vietā nav iespējams veikt transportlīdzekļa attiecīgo iekārtu, sistēmu, mezglu vai agregātu pārbaudi, bet inspektoram ir aizdomas par to, ka transportlīdzekļa vai tā aprīkojuma tehniskais stāvoklis neatbilst būtiskajām prasībām un tam ir trūkumi vai bojājumi, kas novērtējami ar 2. vai 3. vērtējumu, transportlīdzekli var pakļaut tehniskajai kontrolei tuvākajā transportlīdzekļa kategorijai atbilstošajā tehniskās apskates stacijā.

51. Konstatētos trūkumus vai bojājumus inspektors atzīmē tehniskās kontroles uz ceļa protokolā. Protokolā norāda arī šādu informāciju:

51.1. kontroles vietu, datumu un laiku;

51.2. transportlīdzekļa reģistrācijas valsti, reģistrācijas numuru, identifikācijas numuru un kategoriju;

51.3. uzņēmuma (atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulas (EK) Nr. 1071/2009, ar ko nosaka kopīgus noteikumus par autopārvadātāja profesionālās darbības veikšanas nosacījumiem un atceļ Padomes Direktīvu 96/26/EK, 2. panta 4. punkta definīcijai) nosaukumu, adresi, Eiropas Kopienas atļaujas numuru (ja attiecināms);

51.4. transportlīdzekļa vadītāja vārdu un uzvārdu;

51.5. transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa un tā aprīkojuma kopējo novērtējumu;

51.6. tā inspektora vārdu un uzvārdu, kurš veicis transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa kontroli uz ceļa;

51.7. datumu, līdz kuram Latvijā reģistrētam transportlīdzeklim atļauts piedalīties ceļu satiksmē, norāda protokola 12. punktā;

51.8. citu informāciju saskaņā ar Administratīvā procesa likumu, ja tādu nepieciešams norādīt.

52. Ņemot vērā konstatēto trūkumu un bojājumu vērtējumu, inspektors nosaka transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa un tā aprīkojuma kopējo novērtējumu, par ko tiek izdarīts attiecīgs ieraksts transportlīdzekļu reģistrā, noformē tehniskās kontroles uz ceļa protokolu un izsniedz to transportlīdzekļa vadītājam.

53. Ja transportlīdzeklim tehniskajā kontrolē uz ceļa ir konstatēti trūkumi vai bojājumi, inspektors sniedz skaidrojumu par tiem trūkumiem un bojājumiem, kuriem pievēršama uzmanība turpmākajā transportlīdzekļa ekspluatācijas gaitā, par tiem trūkumiem un bojājumiem, kurus nepieciešams novērst, kā arī par tiem bojājumiem, kuru dēļ transportlīdzekļa turpmāka piedalīšanās ceļu satiksmē ir aizliegta. Transportlīdzekļa vadītājs ar parakstu apliecina, ka transportlīdzekļa trūkumu un bojājumu novērtējums ir izskaidrots.

54. Ja Latvijā reģistrētam transportlīdzeklim piešķir 2. vērtējumu, tiek anulēta esošā atļauja piedalīties ceļu satiksmē, noņemta tehniskās apskates uzlīme un dota pagaidu atļauja. Esošās pagaidu atļaujas termiņš netiek pagarināts.

55. Pēc konstatēto trūkumu vai bojājumu novēršanas transportlīdzekli uzrāda jebkurā transportlīdzekļa kategorijai atbilstošā tehniskās apskates stacijā tehniskās apskates veikšanai vai atkārtotas pārbaudes veikšanai pagaidu atļaujas derīguma termiņa laikā. Ja atkārtotajā pārbaudē tiek konstatēts, ka iepriekš konstatētie trūkumi vai bojājumi ir novērsti un transportlīdzeklim nav citu acīmredzamu trūkumu vai bojājumu, transportlīdzeklim tiek atjaunota iepriekšējā atļauja piedalīties ceļu satiksmē un tiek noformēta tehniskās apskates uzlīme ar iepriekšējo derīguma termiņu.

56. Ja transportlīdzeklim piešķir 3. vērtējumu, tā turpmākā piedalīšanās ceļu satiksmē ir aizliegta. Šādā gadījumā inspektors anulē atļauju vai pagaidu atļauju piedalīties ceļu satiksmē (Latvijā reģistrētam transportlīdzeklim), noņem tehniskās apskates uzlīmi (Latvijā reģistrētam transportlīdzeklim), aiztur (noņem) transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numura zīmes un par to izdara attiecīgu ierakstu tehniskās kontroles uz ceļa protokolā.

57. Transportlīdzekļa vadītājs tiek informēts par attiecīgo CSDD klientu apkalpošanas centru un laiku, kad iespējams atgūt aizturētās transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numura zīmes.

58. Būtiski vai bīstami trūkumi vai bojājumi, kas tiek konstatēti sākotnējā vai detalizētajā pārbaudē, jānovērš pirms transportlīdzekļa turpmākas izmantošanas uz koplietošanas ceļiem. Ja bīstamus trūkumus vai bojājumus nav tehniski iespējams novērst uz vietas, transportlīdzekļa vadītājs, izmantojot evakuatoru vai velkot cietajā sakabē, nogādā transportlīdzekli tuvākajā stāvvietā vai remonta vietā.

59. Aizturētās transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numura zīmes līdz nākamās darbdienas beigām nogādā tuvākajā CSDD klientu apkalpošanas centrā, kurā atrodas attiecīgā transportlīdzekļa kategorijai atbilstoša tehniskās apskates stacija, vai tuvākajā transportlīdzekļa kategorijai atbilstošā tehniskās apskates stacijā.

59.1 Aizturēto transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numura zīmi (zīmes) uzglabā ne ilgāk kā sešus mēnešus no pārbaudes veikšanas dienas. Aizturēto transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numura zīmi (zīmes) iznīcina, ja sešu mēnešu laikā tā (tās) nav saņemta (saņemtas) atpakaļ šo noteikumu 60. punktā minētajā kārtībā.

60. Lai saņemtu atpakaļ aizturētās transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numura zīmes, transportlīdzeklim novērš konstatētos trūkumus vai bojājumus un uzrāda to norādītajā tehniskās apskates stacijā. Ja transportlīdzeklim:

60.1. tiek piešķirts 0. vai 1. vērtējums, transportlīdzekļa uzrādītājam atdod aizturētās transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numura zīmes un Latvijā reģistrētam transportlīdzeklim atjauno atļauju piedalīties ceļu satiksmē un noformē tehniskās apskates uzlīmi;

60.2. tiek piešķirts 2. vērtējums, transportlīdzekļa uzrādītājam atdod aizturētās transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numura zīmes un Latvijā reģistrētam transportlīdzeklim dod pagaidu atļauju, noformē tehniskās apskates uzlīmi un izsniedz tehniskās apskates protokolu;

60.3. tiek piešķirts 3. vērtējums, aizturētās transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numura zīmes netiek atdotas un tiek izsniegts tehniskās apskates protokols.

61. Autopārvadājumus vai ceļu satiksmi kontrolējošai institūcijai dati par tehnisko kontroli uz ceļa ir pieejami transportlīdzekļu reģistrā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, lai atbilstoši kompetencei noteiktu uzņēmuma riska profilu, kā arī konstatētu pārkāpumus, kuru dēļ uzņēmums var zaudēt labo reputāciju.

62. Regulāri katru gadu CSDD kopīgi ar citām dalībvalstīm veic saskaņotu tehnisko kontroli uz ceļa. Minēto kontroli var apvienot ar citiem transportlīdzekļu kontroles pasākumiem.

63. CSDD reizi divos gados līdz attiecīgā gada 31. martam nosūta Eiropas Komisijai ziņojumu par transportlīdzekļu skaitu, kuriem iepriekšējos divos gados veikta tehniskā kontrole uz ceļa, klasificējot tos pēc kategorijas un reģistrācijas valsts, kā arī detalizēto pārbaužu laikā konstatētos transportlīdzekļu sistēmu, mezglu un agregātu trūkumus un bojājumus. Pirmais ziņojums aptver divu gadu laikposmu, kas sākas 2019. gada 1. janvārī.

 64. Vienas dienas atļauja piedalīties ceļu satiksmē (turpmāk – vienas dienas atļauja) ir vienreizēja atļauja piedalīties ceļu satiksmē transportlīdzekļu reģistrā norādītajā datumā, kas paredzēta, lai transportlīdzekļa vadītājs varētu aizbraukt līdz tuvākajai transportlīdzekļa kategorijai un konstrukcijas parametriem atbilstošai tehniskās apskates stacijai ar transportlīdzekli, kura atļaujai vai pagaidu atļaujai piedalīties ceļu satiksmē beidzies termiņš (nav spēkā tehniskās apskates uzlīme).

65. Vienas dienas atļauja dod tiesības pārvietoties ar tajā norādīto trans­portlīdzekli no tā remonta vai atrašanās vietas tikai līdz tuvākajai transportlīdzekļa kategorijai un konstrukcijas parametriem atbilstošajai tehniskās apskates stacijai.

66. Vienas dienas atļauju transportlīdzekļa uzrādītājs var pieprasīt un saņemt elektroniski vai personīgi jebkurā CSDD klientu apkalpošanas centrā.

67. Vienam transportlīdzeklim vienas dienas atļauja tiek izsniegta ne vairāk kā divas reizes kalendāra gadā.

68. Vienas dienas atļauja nedod tiesības ar transportlīdzekli veikt pasažieru vai kravu pārvadājumus, kā arī transportlīdzekļu vadītāju apmācību.

69. Vienas dienas atļauja ir informācija transportlīdzekļu reģistrā par:

69.1. transportlīdzekli;

69.2. vietu (adresi), no kuras norādītais transportlīdzeklis pārvietosies uz tuvāko transportlīdzekļa kategorijai un konstrukcijas parametriem atbilstošo tehniskās apskates staciju;

69.3. datumu un laiku, kad ar transportlīdzekli ir atļauts piedalīties ceļu satiksmē, lai nokļūtu tuvākajā transportlīdzekļa kategorijai un konstrukcijas parametriem atbilstošā tehniskās apskates stacijā.

70. Izmantojot vienas dienas atļauju, transportlīdzekļa vadītājs ir atbildīgs par to, lai tajā norādītais transportlīdzeklis tieši neapdraudētu satiksmes drošību, apkārtējo vidi, cilvēku veselību un dzīvību un tam nebūtu tādu trūkumu vai bojājumu, kuru dēļ tas nedrīkstētu piedalīties ceļu satiksmē.

71. Sporta automobilis ir normatīvajos aktos par transportlīdzekļu reģistrāciju noteiktajā kārtībā reģistrēts automobilis, kura reģistrācijas apliecības sadaļā "Piezīmes" norādīta atzīme "Sporta".

72. Tehnisko apskati neveic sporta automobiļiem, kas konstruktīvi paredzēti sporta sacensībām tikai speciāli šim nolūkam izveidotās (ierīkotās) slēgta tipa trasēs. Šādiem automobiļiem netiek dota atļauja piedalīties ceļu satiksmē.

73. Sporta automobilim tehnisko apskati veic, pārliecinoties par tā iekārtu, ierīču un mezglu atbilstošu darbspēju un tehnisko stāvokli atbilstoši šo noteikumu II nodaļā noteiktajai kārtībai un sporta homologācijas tehniskajām prasībām.

74. Sporta automobilim tiek dota īslaicīga atļauja piedalīties ceļu satiksmē (ceļa posmos sacensību un treniņu laikā, pārvietojoties no viena sacensību posma uz citu vai pārvietojoties citur saistībā ar piedalīšanos konkrētās sacensībās). Īslaicīgās atļaujas piedalīties ceļu satiksmē termiņš tiek norādīts apstiprinātajā pieteikumā dalībai sacensībās. Sporta automobiļiem īslaicīgo atļauju piedalīties ceļu satiksmē apliecina sporta automobiļa tehniskā pase, apstiprināts pieteikums dalībai sacensībās un tehniskās apskates uzlīme, kas uzlīmēta uz speciālas pamatnes.

75. Speciālais militārais transportlīdzeklis ir mehāniskais transportlīdzeklis, kas būvēts uz automobiļa bāzes, pēc konstrukcijas ir paredzēts izmantošanai mācību kaujas un kaujas apstākļos un kas ir reģistrēts normatīvajos aktos par transportlīdzekļu reģistrāciju noteiktajā kārtībā.

76. Speciālajam militārajam transportlīdzeklim tehnisko apskati veic, pārliecinoties par tā iekārtu, ierīču un mezglu atbilstošu darbspēju un tehnisko stāvokli, ciktāl tas ir iespējams ar pieejamām diagnostikas iekārtām. Šādam transportlīdzeklim ir pieļaujamas neatbilstības šo noteikumu prasībām, kuras saistītas ar specifisko funkciju veikšanu.

77. Speciālajam militārajam transportlīdzeklim tiek dota atļauja piedalīties ceļu satiksmē, lai piedalītos specifisko funkciju veikšanā. Speciālā militārā transportlīdzekļa atļauju piedalīties ceļu satiksmē apliecina tehniskās apskates uzlīme uz speciālas pamatnes.

 78. Vēsturisks spēkrats ir normatīvajos aktos par transportlīdzekļu reģistrāciju noteiktajā kārtībā reģistrēts transportlīdzeklis, kura reģistrācijas apliecības sadaļā "Piezīmes" norādīta atzīme "Vēsturisks spēkrats".

79. Vēsturiskam spēkratam, kas izgatavots līdz 1944. gada 31. decembrim, tehnisko apskati neveic.

80. Vēsturiskam spēkratam tehnisko apskati veic, pārliecinoties par tā iekārtu, ierīču un mezglu atbilstošu darbspēju un tehnisko stāvokli saskaņā ar šo noteikumu II nodaļā noteikto kārtību, ciktāl tas ir iespējams ar pieejamām diagnostikas iekārtām. Šādam transportlīdzeklim ir pieļaujamas atkāpes no šo noteikumu prasībām, kas saistītas ar tā oriģinālo konstrukciju un kas būtiski neietekmē satiksmes drošību.

81. Lai nodrošinātu tehniskās kontroles procesa atbilstību šo noteikumu prasībām, CSDD vai tās pilnvarotas personas (turpmāk – kontrolējošie darbinieki) nodrošina tehniskās kontroles procesa uzraudzību un kvalitātes kontroli atbilstoši šo noteikumu 5. pielikumam.

82. Tehniskās kontroles procesa uzraudzības un kvalitātes kontroles ietvaros veic vismaz šādus pasākumus:

82.1. pēc kontrolējošā darbinieka pieprasījuma transportlīdzekli pakļauj atkārtotai tehniskā stāvokļa novērtēšanai uzreiz pēc tehniskās apskates veikšanas;

82.2. tehniskās apskates stacijās transportlīdzeklim veic slēptās pārbaudes;

82.3. veic pārbaudes klātienē;

82.4. validē tehniskajā kontrolē elektroniski fiksētus un pārraidītus veikto mērījumu rezultātus, proti, periodiski nosaka fiksēto datu atbilstību faktiskajiem lielumiem;

82.5. analizē tehniskās kontroles rezultātus.

83. Ja transportlīdzeklim tiek veikta atkārtota tehniskā stāvokļa novērtēšana tehniskās apskates procesa kvalitātes kontroles ietvaros un ja inspektora piešķirtais transportlīdzekļa un tā aprīkojuma tehniskā stāvokļa kopējais novērtējums vai novērtējums kādā atsevišķā pozīcijā vai pozīcijās atšķiras no kontrolējošā darbinieka novērtējuma, noteicošais ir kontrolējošā darbinieka piešķirtais kopējais novērtējums vai novērtējums atsevišķā pozīcijā vai pozīcijās.

84. Ja kontrolējošā darbinieka novērtējums saistīts ar atļaujas vai pagaidu atļaujas piedalīties ceļu satiksmē anulēšanu, tā tiek anulēta. Inspektors pēc kontrolējošā darbinieka novērtējuma piešķiršanas rīkojas saskaņā ar šo noteikumu 26. punktā noteikto kārtību.

85. Atļauja piedalīties ceļu satiksmē un tehniskās apskates uzlīme tiek anulēta:

85.1. normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos pēc ceļu satiksmes negadījuma;

85.2. ja, veicot uz tiesībaizsardzības iestādes amatpersonas lēmuma pamata ierosinātu transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa un tā aprīkojuma kontroli, tiek konstatēti būtiski vai bīstami trūkumi vai bojājumi.

86. Lai atjaunotu atļauju piedalīties ceļu satiksmē šo noteikumu 85. punktā minētajos gadījumos, transportlīdzekli uzrāda tehniskajai apskatei.

87. Ja transportlīdzekļa uzrādītājs nepiekrīt transportlīdzekļa un tā aprīkojuma tehniskā stāvokļa novērtējumam tehniskajā apskatē, transport­līdzekļa uzrādītājs, transportlīdzeklim nepametot tehniskās apskates vietu, pēc tehniskās apskates veikšanas vēršas pie attiecīgās CSDD klientu apkalpošanas centra vadītāja vai viņa pilnvarotas personas, lai veiktu atkārtotu transportlīdzekļa un tā aprīkojuma tehniskā stāvokļa novērtēšanu CSDD klientu apkalpošanas centra vadītāja vai viņa pilnvarotas personas klātbūtnē.

88. Ja transportlīdzekļa uzrādītājs nepiekrīt transportlīdzekļa un tā aprīkojuma tehniskā stāvokļa novērtējumam tehniskajā kontrolē uz ceļa, transportlīdzekļa uzrādītājs tajā pašā dienā vai nākamajā darbdienā pēc tehniskās kontroles uz ceļa ierodas inspektora norādītajā CSDD klientu apkalpošanas centra tehniskās apskates stacijā, lai veiktu atkārtotu transportlīdzekļa un tā aprīkojuma tehniskā stāvokļa novērtēšanu CSDD klientu apkalpošanas centra vadītāja vai viņa pilnvarotas personas klātbūtnē.

89. Ja domstarpības nav atrisināmas vai nav risinātas šo noteikumu 87. vai 88. punktā noteiktajā kārtībā, transportlīdzekļa uzrādītājs piecu darbdienu laikā pēc transportlīdzekļa un tā aprīkojuma tehniskā stāvokļa vērtējuma piešķiršanas iesniedz CSDD valdei iesniegumu, kurā detalizēti izklāstītas tehniska rakstura domstarpības. Pēc iesnieguma saņemšanas CSDD rakstiski informē iesnieguma iesniedzēju par transportlīdzekļa un tā aprīkojuma tehniskā stāvokļa atkārtotās novērtēšanas vietu un laiku.

90. Ja transportlīdzekļa un tā aprīkojuma tehniskā stāvokļa kopējais novērtējums vai novērtējums pa atsevišķiem kodiem atkārtotajā novērtēšanā atšķiras no sākotnējā novērtējuma, noteicošais ir atkārtotajā novērtēšanā piešķirtais novērtējums.

91. Ja atkārtotajā novērtēšanā piešķirtais novērtējums saistīts ar atļaujas vai pagaidu atļaujas piedalīties ceļu satiksmē anulēšanu, tā tiek anulēta. Inspektors pēc atkārtotās novērtēšanas rīkojas saskaņā ar šo noteikumu 26. punktā noteikto kārtību.

92. Līdz atkārtotai transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa un aprīkojuma novērtēšanai remontdarbu vai komplektācijas izmaiņu veikšana konkrētajam transportlīdzeklim ir aizliegta.

93. Ja atkārtotajā novērtēšanā tiek konstatēts, ka ir veikti remontdarbi, vai ja transportlīdzekļa uzrādītājs atsakās uzrādīt transportlīdzekli atkārtotai novērtēšanai vai neierodas uz atkārtoto novērtēšanu, paliek spēkā iepriekš piešķirtais transportlīdzekļa un tā aprīkojuma tehniskā stāvokļa novērtējums.

94. CSDD lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

95. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2004. gada 29. aprīļa noteikumus Nr. 466 "Noteikumi par transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļiem" (Latvijas Vēstnesis, 2004, 69. nr.; 2005, 20. nr.; 2007, 17. nr.; 2008, 57., 167. nr.; 2010, 25. nr.; 2011, 204. nr.; 2014, 210. nr.; 2016, 26., 235. nr.)

96. Šo noteikumu 61. punkts stājas spēkā 2019. gada 20. maijā.

97. Šo noteikumu 2. un 5. pielikums stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī.

98. Noteikumi stājas spēkā 2018. gada 1. martā.

99. Šo noteikumu 1. pielikuma II sadaļas 6.1.3. koda A7 daļas trešajā rindkopā ietvertās prasības par transportlīdzekļu saspiestas dabas gāzes balonu periodisku pārbaudi atbilstošā inspicēšanas institūcijā, kā arī šo noteikumu 1. pielikuma II sadaļas 6.1.3. koda B daļas tabulas "B.

Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi" vērtēšanas kritērijā B7 ietvertās prasības par saspiestas dabas gāzes balona periodiskās pārbaudes apliecinājumu transportlīdzekļu reģistrā ir piemērojamas, sākot ar 2023. gada 1. janvāri.

100. Šo noteikumu 1. pielikuma II sadaļas 1.2.2. koda B daļas tabulas "B. Prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi" vērtēšanas kritērijā B2 ietvertās prasības par pārbaudes spiediena minimumu ir piemērojamas, sākot ar 2025. gada 1. janvāri.

101. Šo noteikumu 1. pielikuma II sadaļas 5.2.3. koda A1 sadaļā ietvertās prasības par ziemas riepām, kas apzīmētas ar marķējumu "", stājas spēkā 2024. gada 1. oktobrī.

102. Šo noteikumu 2. pielikuma 4.17. apakšpunkts stājas spēkā 2025. gada 1. janvārī.

I. Vispārīgie nosacījumi

1. Transportlīdzekļa tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļa veic ar pieejamiem paņēmieniem un aprīkojumu, neizmantojot instrumentus kādas transportlīdzekļa daļas demontāžai vai noņemšanai. Tas neattiecas uz palīgdarbībām, kas saistītas ar pārsegu vai vāku, vai citu sastāvdaļu atvēršanu vai noņemšanu, lai pieslēgtos transportlīdzekļa pašdiagnostikas sistēmai (turpmāk – OBD), bremžu iekārtai vai citai transportlīdzekļa sistēmai.

2. Šajā pielikumā dotajām pārbaudes metodēm ir ieteikuma raksturs, kas neizslēdz citu pārbaudes metožu izmantošanu.

3. Šajā pielikumā noteiktie vērtēšanas kritēriji attiecināmi uz prasībām, kas bijušas spēkā konkrētā transportlīdzekļa tipa vai individuālās apstiprināšanas laikā, pirmās reģistrācijas laikā, vai uz modernizēšanas prasībām.

4. Kad ir noteikta vizuāla pārbaudes metode, tas nozīmē, ka inspektoram attiecīgais elements ne tikai jāapskata, bet, ja iespējams un nepieciešams, arī jāpārbauda, piemēram, ar rokām, jānovērtē skaņa vai jāizmanto citi vienkārši pārbaudes paņēmieni vai instrumenti.

5. Pārbaudes procesā konstatētos trūkumus un bojājumus novērtē saskaņā ar attiecīgās B daļas tabulā dotajiem kritērijiem, katru trūkumu un bojājumu izskatot atsevišķi. Prasībām, kas noteiktas katras pārbaudāmo pozīciju grupas A daļā, atbilst prasību izpildes vērtēšanas kritēriji un novērtējumi, kas attiecīgi noteikti katras pārbaudāmo pozīciju grupas B daļā.

6. Atļautu transportlīdzekļa pārbūvi, kas nav noformēta normatīvajos aktos par transportlīdzekļu pārbūvi noteiktā kārtībā, vai pārveidojumu, kas neatbilst normatīvo aktu par transportlīdzekļu pārbūvi nosacījumiem, attiecīgajā kodā novērtē ar 2. vērtējumu. Aizliegtu transportlīdzekļa pārbūvi attiecīgajā kodā novērtē ar 3. vērtējumu.

7. Transportlīdzekļa tehnisko prasību kopums noteikts transportlīdzekļa tipa apstiprinājumā vai citos normatīvajos aktos transportlīdzekļu, to piekabju un sastāvdaļu atbilstības novērtēšanas jomā (turpmāk – Transportlīdzekļu sertifikācijas noteikumi).

8. Ja obligāti uzstādāmais lukturis atrodas aiz transportlīdzekļa stiklojuma, šis stiklojums tiek uzskatīts par luktura gaismu izstarojošo virsmu.

9. Neatkarīgi no 0.2. kodā piešķirtā novērtējuma piemērojami šo noteikumu 23. punkta nosacījumi.

II. Specifiskie nosacījumi

0. GRUPA. TRANSPORTLĪDZEKĻA IDENTIFIKĀCIJA

0.1. Reģistrācijas numura zīmes

A. Prasības

A1. Transportlīdzeklim jābūt aprīkotam ar tiesību aktos noteiktajām un ar to saistītajām valsts reģistrācijas numura zīmēm. Valsts reģistrācijas numura zīmes tipam un novietojumam jāatbilst normatīvajos aktos par transportlīdzekļu reģistrāciju noteiktajām prasībām. Valsts reģistrācijas numura zīmei jābūt pienācīgi nostiprinātai izgatavotāja paredzētajā vietā.

A2. Valsts reģistrācijas numura zīmei jābūt horizontāli orientētai, un tās saturam jābūt lasāmam no kreisās uz labo pusi. Valsts reģistrācijas numura zīmes stiprinājuma elementi nedrīkst radīt vizuāli maldinošu iespaidu par tās saturu. Valsts reģistrācijas numura zīmi visā tās redzamības zonā nedrīkst aizsegt nekādi transportlīdzekļa elementi (piemēram, aizsargrežģi, sakabes ierīce).

Valsts reģistrācijas numura zīmei jābūt redzamai visā telpā, kuru norobežo četras plaknes: divas vertikālas plaknes, kas pieskaras numura zīmes sānu malām un ir vērstas 30° leņķī uz āru no transportlīdzekļa gareniskās vidus plaknes; plakne, kas pieskaras numura zīmes augšējai malai un ir vērsta 15° leņķī uz augšu no horizontālās plaknes; horizontāla plakne, kas šķērso numura zīmes apakšējo malu (ja numura zīmes augšējā mala atrodas augstāk par 1,20 m no ceļa virsmas, šī plakne ir vērsta 15° leņķī uz leju no horizontālās plaknes).

Valsts reģistrācijas numura zīmei jābūt novietotai perpendikulāri transportlīdzekļa simetrijas plaknei. Numura zīmei jābūt novietotai vertikāli (pieļaujama 5° pielaide). Ja transportlīdzekļa konstrukcija to nepieļauj, reģistrācijas numura zīme var būt novirzīta no vertikāles ne vairāk par 30°, ja tās virsma vērsta uz augšu un augšējā mala neatrodas augstāk par 1,2 m no ceļa virsmas, un ne vairāk par 15°, ja tās virsma vērsta uz leju un augšējā mala atrodas augstāk par 1,2 m no ceļa virsmas.

Ja aizmugurējo valsts reģistrācijas numura zīmi uzstāda vietā, kuru izgatavotājs nav paredzējis, vai ir veikta transportlīdzekļa pārbūve, numura zīmi novieto atbilstoši šādām prasībām:

1) numura zīmes viduspunkts nedrīkst atrasties pa labi no transportlīdzekļa gareniskās simetrijas plaknes. Numura zīmes kreisā sānu mala nedrīkst atrasties pa kreisi no vertikālās plaknes, kas ir paralēla gareniskās simetrijas plaknei un pieskaras vistālāk izvirzītajam transportlīdzekļa sānu gabarīta punktam;

2) reģistrācijas numura zīmes apakšējā mala nedrīkst atrasties zemāk par 0,3 m no ceļa virsmas (motocikliem – 0,2 m vai zemāk par riteņa rādiusa attālumu no zemes, ja tas ir mazāks par 0,20 m), bet augšējā mala – augstāk par 1,2 m (motocikliem – 1,5 m) no ceļa virsmas. Ja pēdējais nosacījums transportlīdzekļa konstrukcijas dēļ nav izpildāms, valsts reģistrācijas numura zīmi novieto iespējami tuvāk minētajam augstumam. Reģistrācijas numura zīmes augstumu virs ceļa virsmas mēra nenoslogotam transportlīdzeklim.

A3. Valsts reģistrācijas numura zīmei jābūt tīrai, salasāmai, bez mehāniskiem vai citādiem bojājumiem, kas ietekmē tās salasāmību. Aizliegts krāsot valsts reģistrācijas numura zīmes atstarojošo virsmu, lietot valsts reģistrācijas numura zīmi imitējošus izstrādājumus, tostarp salikumus no citu valsts reģistrācijas numura zīmju fragmentiem, un jebkādus valsts reģistrācijas numura zīmes pārklājumus.

2. pielikums Ministru kabineta 2017. gada 30. maija noteikumiem Nr. 295

Minimālās prasības tehniskās apskates staciju tehniskās kontroles iekārtām un aprīkojumam

1. Tehniskās apskates stacija ir speciāli aprīkota būve, kas paredzēta transportlīdzekļu tehniskajai kontrolei tajā veicamo funkciju apjomā. Tehniskās apskates stacija atbilst šā pielikuma 3P.2. tabulā noteiktajām prasībām (atkarībā no pārbaudāmo transportlīdzekļu kategorijas).

2. Tehniskās apskates staciju var papildus aprīkot un pielāgot noteiktu pārbaužu veikšanai transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanas ietvaros.

3. Tehniskās apskates stacijas ēka ar halli (hallēm) atbilst spēkā esošajiem būvniecības, veselības aizsardzības, darba drošības un citiem piemērojamiem nosacījumiem. Līdzās ēkai tehniskās apskates stacijas teritorijā ir piebraukšanas un izbraukšanas ceļi un laukumi – piebraukšanas vai uzkrāšanas laukums un izbraukšanas laukums. Ēkā ir biroja vai stacijas vadītāja un personāla telpas, telpas, kur iespējams ierīkot kasi maksājumu pieņemšanai, un labierīcību telpas apmeklētājiem.

4. Tehniskās apskates stacijā ir:

4.1. tehniskās kontroles līnija (līnijas) (turpmāk – kontroles līnija) ar secīgi iekārtotiem posteņiem noteiktu tehniskās kontroles darbību veikšanai, saglabājot nemainīgu transportlīdzekļu plūsmas virzienu cauri stacijai. Kontroles līnijā ierīkota apskates bedre vai pacēlājs, iekārta transportlīdzekļa pacelšanai uz vienas no asīm – transportlīdzekļiem ar pilnu masu, lielāku par 3,5 tonnām, kā arī piemērots stacionārs lokālais un mobilais apgaismojums un ventilācija:

4.1.1. izšķir divu veidu kontroles līnijas:

4.1.1.1. 1. veida kontroles līnija – transportlīdzekļiem ar pilnu masu līdz 3,5 tonnām;

4.1.1.2. 2. veida kontroles līnija – visu kategoriju transportlīdzekļiem;

4.1.2. kontroles līnijas izmēri ir atkarīgi no tās veida, iekārtojuma un aprīkojuma. Minimālie kontroles līnijas un vārtu izmēri atkarībā no kontroles līnijas veida ir norādīti 3P.1. tabulā.

3P.1. tabula

Minimālie kontroles līnijas un vārtu izmēri

4.1.3. postenis ir vieta kontroles līnijā, kur, transportlīdzeklim atrodoties nekustīgam, tiek veikta viena vai vairākas – ciktāl tas ir lietderīgi un pamatoti – tehniskās kontroles darbības (piemēram, transportlīdzekļa identifikācijas pārbaude, lukturu regulējuma pārbaude, bremžu pārbaude bremžu stendā, motora emisiju pārbaude, balstiekārtas pārbaude uz pacēlāja). Kontroles līnija halles robežās sastāv no vismaz diviem, bet ne vairāk par četriem posteņiem, ko var papildināt ar:

4.1.3.1. atsevišķi izveidotu pusposteni pirms tehniskās apskates līnijas tehnisko uzskaites datu salīdzināšanai;

4.1.3.2. atsevišķi izveidotu posteni kompresijas aizdedzes motoru izplūdes gāzu un izmešu kontrolei, ja tā izveidošana ir pamatota, proti, ja tā palielina transportlīdzekļu skaitu, kam noteiktā laika vienībā tiek veikta tehniskā kontrole. Šis atsevišķais postenis var būt iekārtots gan pirms, gan pēc tehniskās apskates līnijas, saglabājot plūsmas virzienu, vai tieši blakus tehniskās apskates līnijai ar mainīgu plūsmas virzienu, nodrošinot darbību neatkarīgi no klimatiskajiem apstākļiem. Attālums no šī atsevišķā posteņa līdz kontroles līnijas sākumam nedrīkst pārsniegt 45 m;

4.1.4. atkarībā no tehniskās apskates stacijas hallē esošo kontroles līniju veidiem izšķir šādus tehniskās apskates staciju tipus:

4.1.4.1. A tips – ar vienu vai vairākām 1. veida kontroles līnijām transportlīdzekļiem ar pilnu masu līdz 3,5 tonnām;

4.1.4.2. B tips – ar vienu vai vairākām 2. veida kontroles līnijām transportlīdzekļiem ar pilnu masu, lielāku par 3,5 tonnām;

4.1.4.3. C tips – ar vienu vai vairākām 2. veida kontroles līnijām visiem transportlīdzekļiem, ko var papildināt ar vienu vai vairākām 1. veida kontroles līnijām;

4.2. ruļļu tipa bremžu pārbaudes stends transportlīdzekļiem ar pilnu masu, lielāku par 3,5 tonnām, ar ko var izmērīt, uzrādīt un reģistrēt bremžu spēkus un gaisa spiedienu pneimatisko bremžu iekārtās saskaņā ar standartu LVS ISO 21069-1:2017 "Ceļu transportlīdzekļi. Transportlīdzekļu ar maksimāli atļauto pilno masu, lielāku par 3,5 t, bremzēšanas sistēmu testēšana ruļļu bremžu stendā. 1.daļa: Pneimatiskās bremžu sistēmas";

4.3. ruļļu bremžu pārbaudes stends transportlīdzekļiem ar pilnu masu līdz 3,5 tonnām;

4.4. palēninājuma reģistrēšanas ierīce (deselerometrs). Pārtrauktas darbības mērinstrumentiem jāreģistrē vai jāsaglabā 10 mērījumu rezultāti sekundē;

4.5. pneimatisko bremžu iekārtu pārbaudes aprīkojums, piemēram, manometri, savienotāji un šļūtenes;

4.6. riteņa/ass slodzes mēriekārta, ar ko nosaka slodzi uz ass (izvēles aprīkojums divu riteņu slodzes noteikšanai, piemēram, riteņu svari un ass svari);

4.7. iekārta balstiekārtas pārbaudei bez ass pacelšanas (ass spēles detektors), kas atbilst šādām prasībām:

4.7.1. lai pārbaudītu transportlīdzekļus ar pilnu masu līdz 3,5 tonnām:

4.7.1.1. tā ir aprīkota ar vismaz divām ar piedziņu kustināmām plāksnēm, kas var šķērseniski pārvietoties pretējos virzienos;

4.7.1.2. plākšņu kustību no savas vietas vada iekārtas operators;

4.7.2. lai pārbaudītu transportlīdzekļus ar pilnu masu, lielāku par 3,5 tonnām:

4.7.2.1. tā ir aprīkota ar vismaz divām ar piedziņu kustināmām plāksnēm, kas var pārvietoties pretējos virzienos gan gareniski, gan šķērseniski;

4.7.2.2. plākšņu kustību no savas vietas vada iekārtas operators;

4.7.2.3. plāksnēm jāatbilst šādām prasībām:

4.7.2.3.1. gareniskais un šķērseniskais pārvietojums ir vismaz 95 mm;

4.7.2.3.2. gareniskās un šķērseniskās pārvietošanās ātrums ir no 5 cm/sek. līdz 15 cm/sek.;

4.8. II klases trokšņa līmeņa mērierīce;

4.9. četru izplūdes gāzu analizators, kas atbilst noteikumiem par metroloģiskajām prasībām izplūdes gāzu analizatoriem;

4.10. iekārta absorbcijas koeficienta mērīšanai ar pietiekamu precizitāti;

4.11. viena galveno lukturu regulējuma pārbaudes iekārta, kas ļauj pārbaudīt galvenā luktura regulējumu;

4.12. ierīce riepas protektora dziļuma mērīšanai;

4.13. ierīce, ar ko pievienoties transportlīdzekļa elektroniskajai saskarnei, tādai kā OBD analīzes rīks;

4.14. ierīce sašķidrinātās naftas gāzes, saspiestās un sašķidrinātās dabasgāzes noplūdes noteikšanai no barošanas sistēmas;

4.15. mērierīces vai kalibri dažādu sakabes ierīču nodiluma noteikšanai;

4.16. stiklu gaismas caurlaidības mērierīce.

5. Šā pielikuma 4.2.–4.14. apakšpunktā minētās iekārtas vai ierīces drīkst jebkādā kombinācijā apvienot vienā iekārtā, ja tas neietekmē katras mērierīces precizitāti.

6. Tehniskās apskates stacijā izmantojamās iekārtas un aprīkojums jāuztur saskaņā ar ražotāja sniegtajām instrukcijām vai saskaņā ar piemērojamos tiesību aktos noteiktajām prasībām.

7. Tehniskās apskates stacijas mērierīces un mēraparātus, kurus izmanto mērījumu veikšanā, periodiski verificē vai kalibrē saskaņā ar tiesību aktos noteiktajām prasībām vai veic to apkopi atbilstoši konkrētā aprīkojuma ražotāja sniegtajām instrukcijām. Iekārtām, kas veic spēka mērījumus, intervāls starp divām secīgām kalibrēšanām nedrīkst pārsniegt 24 mēnešus, ja tiesību aktos nav noteikts citādi.

 3P.2. tabula

Tehniskās apskates veikšanai nepieciešamais aprīkojums

Satiksmes ministra vietā – finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola

3. pielikums Ministru kabineta 2017. gada 30. maija noteikumiem Nr. 295

Minimālās prasības tehniskās kontroles inspektoru kompetencei, apmācībai un atestācijai

1. Transportlīdzekļu tehniskās kontroles inspektoru atestācija ir mācekļa (darbinieks, kas līdz atestācijas uzsākšanas dienai nav ieguvis inspektora kvalifikāciju) un inspektora teorētisko un praktisko zināšanu pārbaude.

2. Atestācija tiek veikta:
2.1. kad māceklis kārto pārbaudījumus, lai iegūtu inspektora kvalifikāciju, ko apliecina atestācijas apliecība (turpmāk – sākotnējā atestācija);
2.2. inspektoram ar noteiktu periodiskumu darba pienākumu veikšanas laikā (turpmāk – periodiskā atestācija), lai saglabātu inspektora esošās atestācijas apliecības derīgumu vai pagarinātu to;
2.3. kad inspektors paaugstina kvalifikāciju (turpmāk – kvalifikācijas celšanas atestācija);
2.4. ja ir pamatotas šaubas par inspektora kompetenci (piemēram, inspektora darba kvalitātes kontroles pasākumu rezultātā konstatēti pārkāpumi) un tādēļ inspektoram ir noteikta ārpuskārtas atestācija (turpmāk – ārpuskārtas atestācija).

3. Mācekļa izglītībai valsts akreditētā izglītības programmā un darba pieredzei jāatbilst kādai no šādām prasībām:
3.1. profesionālā augstākā vai profesionālā vidējā izglītība transporta vai mašīnbūves jomā;
3.2. augstākā izglītība un vismaz divu gadu darba pieredze transporta vai mašīnbūves jomā;
3.3. profesionālā vidējā izglītība un vismaz divu gadu darba pieredze transporta jomā;
3.4. vispārējā vidējā izglītība un vismaz divu gadu darba pieredze autotransporta jomā;
3.5. vispārējā vai profesionālā vidējā izglītība un profesionālās augstākās izglītības studijās iegūti vismaz 100 kredītpunkti;
3.6. profesionālās vidējās izglītības studijās sekmīgi nokārtoti gala pārbaudījumi vismaz 75 % apmērā no studiju programmā nepieciešamajiem priekšmetiem.

4. Māceklim jāapgūst zināšanas vismaz šādās jomās:
4.1. transportlīdzekļu tehnoloģijas, tehniskās kontroles un pārbaužu metodes, tehniskās kontroles procesā konstatēto trūkumu vai bojājumu novērtēšana atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumā minētajām pārbaudāmo pozīciju grupām;
4.2. tiesiskais regulējums attiecībā uz transportlīdzekļu apstiprināšanu, reģistrāciju un tehnisko apskati;
4.3. IT lietojums saistībā ar veicamajiem pienākumiem.

5. Māceklis iegūst inspektora kvalifikāciju, ja sekmīgi nokārto atestāciju par šā pielikuma 4. punktā minētajām jomām.

6. Inspektoram ir iespējama dažādu līmeņu kvalifikācija atkarībā no zināšanu apjoma un veicamajiem pienākumiem.

7. Inspektors apmeklē organizētās apmācības, lai uzturētu esošo kvalifikāciju vai paaugstinātu to.

8. Inspektors saglabā esošo kvalifikāciju vai paaugstina to, ja sekmīgi nokārto attiecīgo atestāciju.

9. Pēc sekmīgi nokārtotas atestācijas iegūto inspektora kvalifikāciju apliecina CSDD sagatavota atestācijas apliecība elektroniskā veidā. Tā ietver vismaz šādu informāciju:
9.1. inspektora vārds un uzvārds;
9.2. transportlīdzekļu kategorijas, kuru tehnisko kontroli inspektors drīkst veikt;
9.3. izdevējs un izsniegšanas datums.

10. CSDD:
10.1. nodrošina atestāciju;
10.2. nosaka inspektora pārbaudījumu apjomu, saturu, veidu, formu, vērtēšanas kritērijus un inspektora kvalifikācijas līmeņus, kā arī obligātās apmācību jomas un saturu;
10.3. atbilstoši nepieciešamībai organizē vai nodrošina apmācības.

11. Inspektors ir valsts amatpersona atbilstoši likumam "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā".

12. Inspektoram, kam 2018. gada 1. martā ir derīga atestācijas apliecība, nepiemēro šā pielikuma prasības par izglītību un darba pieredzi.

 13. Inspektoram jābūt derīgai atbilstošas kategorijas transportlīdzekļa vadītāja apliecībai.

4. pielikums Ministru kabineta 2017. gada 30. maija noteikumiem Nr. 295

Tehniskās kontroles uz ceļa protokola (ar kontrolsarakstu) paraugs

Saskaņā ar Direktīvu 2014/47/ES*

(priekšpuse)

7. Odometra rādījums pārbaudes laikā _____________

(a) Transportlīdzekļa kategorija saskaņā ar Direktīvas 2014/47/ES 2. pantu.
(b) Sēdvietu skaits, ieskaitot vadītāja sēdekli (reģistrācijas apliecības S.1. punkts).
(c) Ja šī informācija ir pieejama.
(d) "Pārbaudīts" nozīmē, ka ir pārbaudīts vismaz viens vai vairāki šīs grupas elementi, kas norādīti Direktīvas 2014/47/ES II vai III pielikumā, un trūkumi nav konstatēti vai konstatētie trūkumi ir maznozīmīgi.
(e) Neatbilstīgie elementi, kuros ir konstatēti būtiski vai bīstami trūkumi vai bojājumi, norādīti šā protokola otrā pusē.
(f) Pārbaudes un bojājumu novērtēšanas metodes saskaņā ar Direktīvas 2014/47/ES II vai III pielikumu.

(otra puse)

0. TRANSPORTLĪDZEKĻA IDENTIFIKĀCIJA

0.1. Reģistrācijas numura zīmes

0.2. Transportlīdzekļa identifikācijas/šasijas/sērijas numurs

1. BREMŽU IEKĀRTA

1.1. Mehāniskais stāvoklis un darbība

1.1.1. Darba bremzes pedāļa/sviras kustīgais savienojums

1.1.2. Pedāļa/rokas sviras stāvoklis un bremzes darbināšanas ierīces gājiens

1.1.3. Vakuumsūknis vai kompresors un saspiestā gaisa baloni

1.1.4. Zema spiediena indikators vai manometrs

1.1.5. Ar roku darbināms bremžu vadības vārsts

1.1.6. Stāvbremzes vadības ierīce, vadības svira, stāvbremzes sprūdierīce, elektroniskā stāvbremze

1.1.7. Bremžu vārsti (ar kāju darbināmi vārsti, atslogošanas vārsti, regulatori)

1.1.8. Piekabes bremžu iekārtas savienojums (elektriskais un pneimatiskais)

1.1.9. Energoakumulatora spiedtvertne

1.1.10. Bremzēšanas spēka pastiprinātājs, galvenais bremžu cilindrs (hidrauliskās sistēmas)

1.1.11. Bremžu pārvada cauruļvadi

1.1.12. Bremžu pārvada šļūtenes

1.1.13. Bremžu uzlikas un kluči

1.1.14. Bremžu trumuļi, bremžu diski

1.1.15. Bremžu iekārtas troses, stieņi, sviras un to savienojumi

1.1.16. Bremžu darba cilindri, pneimokameras (ieskaitot energoakumulatorus un hidrauliskos cilindrus)

1.1.17. Bremzēšanas spēku regulators

1.1.18. Bremžu regulēšanas mehānismi un indikatori

1.1.19. Lēninātāja sistēma (ja uzstādīta vai jābūt uzstādītai)

1.1.20. Automātiska piekabes bremžu darbība

1.1.21. Bremžu iekārta kopumā

1.1.22. Pārbaudes iekārtas pieslēgvietas (ja tādas ir vai tādām jābūt)

1.1.23. Inerces bremzes

1.2. Darba bremžu darbība un efektivitāte

1.2.1. Darbība

1.2.2. Efektivitāte

1.3. Papildu (avārijas) bremžu darbība un efektivitāte

1.3.1. Darbība

1.3.2. Efektivitāte

1.4. Stāvbremzes darbība un efektivitāte

1.4.1. Darbība

1.4.2. Efektivitāte

1.5. Papildbremžu darbības rādītāji

1.6. Bremžu pretbloķēšanas sistēma

1.7. Elektroniskā bremžu sistēma (EBS)

1.8. Bremžu šķidrums

2. STŪRES IEKĀRTA

2.1. Mehāniskais stāvoklis

2.1.1. Stūres mehānisma stāvoklis

2.1.2. Stūres mehānisma korpusa stiprinājums

2.1.3. Stūres pārvada stāvoklis

2.1.4. Stūres pārvada darbība

2.1.5. Stūres pastiprinātājs

2.2. Stūres rats, statnis un motocikla stūre

2.2.1. Stūres rats un motocikla stūre

2.2.2. Stūres statnis un motocikla dakša, un stūres vibrācijas slāpētāji

2.3. Stūres rata brīvgājiens

2.5. Piekabes stūrējamās ass stūres mehānisms

2.6. Elektroniskais stūres pastiprinātājs

3. REDZAMĪBA

3.1. Redzamības lauks

3.2. Stiklojuma stāvoklis

3.3. Atpakaļskata spoguļi vai ierīces

3.4. Vējstikla tīrītāji

3.5. Vējstikla apskalotāji

4. LUKTURI, ATSTAROTĀJI UN ELEKTROIEKĀRTA

4.1. Galvenie lukturi

4.1.1. Stāvoklis un darbība

4.1.2. Iestatījums

4.1.3. Slēgums

4.1.4. Atbilstība sertifikācijas prasībām

4.1.5. Gaismas kūļa noliekuma regulēšanas ierīces

4.1.6. Galveno lukturu tīrīšanas ierīce (ja obligāta)

4.2. Gabarītlukturi, kontūrgaismas lukturi un dienas gaitas lukturi

4.2.1. Stāvoklis un darbība

4.2.2. Slēgums

4.2.3. Atbilstība sertifikācijas prasībām

4.3. Bremžu lukturi

4.3.1. Stāvoklis un darbība

4.3.2. Slēgums

4.3.3. Atbilstība sertifikācijas prasībām

4.4. Virzienrādītāju lukturi un avārijas brīdinājuma gaismas signāls

4.4.1. Stāvoklis un darbība

4.4.2. Slēgums

4.4.3. Atbilstība sertifikācijas prasībām

4.4.4. Mirgošanas frekvence

4.5. Priekšējie un aizmugurējie miglas lukturi

4.5.1. Stāvoklis un darbība

4.5.2. Priekšējo miglas lukturu iestatījums

4.5.3. Slēgums

4.5.4. Atbilstība sertifikācijas prasībām

4.6. Atpakaļgaitas lukturi

4.6.1. Stāvoklis un darbība

4.6.2. Atbilstība sertifikācijas prasībām

4.6.3. Slēgums

4.7. Aizmugurējās reģistrācijas numura zīmes apgaismojuma lukturi

4.7.1. Stāvoklis un darbība

4.7.2. Atbilstība sertifikācijas prasībām

4.8. Aizmugurējie atstarotāji, atstarojošās pamanāmības zīmes, aizmugurējās pazīšanas zīmes

4.8.1. Stāvoklis

4.8.2. Atbilstība sertifikācijas prasībām

4.9. Apgaismes iekārtu obligātie indikatori

4.9.1. Stāvoklis un darbība

4.9.2. Atbilstība sertifikācijas prasībām

4.10. Elektriskie savienojumi starp velkošo transportlīdzekli un piekabi vai puspiekabi

4.11. Vadi

4.12. Neobligātie lukturi (papildu gaismas ierīces)

4.13. Akumulators

5. ASIS, RITEŅI, RIEPAS UN BALSTIEKĀRTA

5.1. Asis

5.1.1. Tilta sija, pusass

5.1.2. Grozāmā ass

5.1.3. Riteņu gultņi

5.2. Riteņi un riepas

5.2.1. Riteņa rumba

5.2.2. Riteņi

5.2.3. Riepas

5.3. Balstiekārta

5.3.1. Atsperojums un stabilizators

5.3.2. Amortizatori

5.3.3. Torsioni, balstiekārtas sviras

5.3.4. Balstiekārtas šarnīri

5.3.5. Pneimatiskā balstiekārta

6. ŠASIJA UN TAI PIESTIPRINĀTAS SASTĀVDAĻAS

6.1. Šasija vai rāmis un stiprinājumi

6.1.1. Vispārējais stāvoklis

6.1.2. Izplūdes sistēmas caurules un klusinātāji

6.1.3. Degvielas tvertne, degvielas cauruļvadi (ieskaitot apsildes degvielas tvertnes un cauruļvadus)

6.1.4. Buferi, sānu un aizmugurējā drošības konstrukcija

6.1.5. Rezerves riteņa (ja tāds ir) stiprinājums

6.1.6. Mehāniskais savienojums un vilkšanas ierīce

6.1.7. Transmisija

6.1.8. Motora stiprinājums

6.2. Kabīne un virsbūve

6.2.1. Stāvoklis

6.2.2. Stiprinājums

6.2.3. Durvis un rokturslēgi

6.2.4. Grīda

6.2.5. Vadītāja sēdeklis

6.2.6. Citi sēdekļi

6.2.7. Braukšanas vadības ierīces

6.2.8. Kabīnes kāpšļi

6.2.9. Cita iekšējā un ārējā apdare un aprīkojums

6.2.10. Dubļusargi (spārni), pretšļakatu ierīces

6.2.11. Stāvbalsti

6.2.12. Rokturi un kāju atbalsti

7. CITS APRĪKOJUMS

7.1. Drošības jostas/sprādzes un drošības sistēmas

7.1.1. Drošības jostu/sprādžu stiprinājumu drošība

7.1.2. Drošības jostu/sprādžu stāvoklis

7.1.3. Drošības jostas slodzes ierobežotājs

7.1.4. Drošības jostu spriegotāji

7.1.5. Drošības gaisa spilvens

7.1.6. SRS sistēmas

7.2. Ugunsdzēsības aparāts

7.3. Slēdzenes un pretaizdzīšanas ierīce

7.4. Brīdinājuma trijstūris

7.5. Pirmās palīdzības piederumu komplekts

7.6. Riteņa atbalstķīļi

7.7. Skaņas signālierīce

7.8. Spidometrs

7.9. Tahogrāfs

7.10. Ātruma ierobežošanas ierīce

7.11. Odometrs

7.12. Elektroniskā stabilitātes kontrole (ESC)

7.13. eZvana sistēma

7.13.1. Uzstādīšana un konfigurācija

7.13.2. Stāvoklis

7.13.3. Darbība

8. TRAUCĒJUMI

8.1. Troksnis

8.1.1. Trokšņa slāpēšanas sistēma

8.2. Izplūdes gāzu emisija

8.2.1. Emisija no dzirksteļaizdedzes motoriem

8.2.1.1. Izplūdes emisiju kontroles aprīkojums

8.2.1.2. Gāzveida emisijas

8.2.2. Emisija no kompresijas aizdedzes motoriem

8.2.2.1. Izplūdes emisiju kontroles aprīkojums

8.2.2.2. Dūmainība

8.4. Citi ar vidi saistīti aspekti

8.4.1. Šķidrumu noplūdes

9. PAPILDU PĀRBAUDES M2, M3 KATEGORIJAS PASAŽIERU TRANSPORTLĪDZEKĻIEM

9.1. Durvis

9.1.1. Ieejas un izejas durvis

9.1.2. Avārijas izejas

9.3. Ventilācijas un apsildes sistēma

9.4. Sēdekļi

9.4.1. Pasažieru sēdekļi

9.4.2. Vadītāja sēdvieta

9.5. Iekšējais apgaismojums

9.6. Ejas, laukumi stāvošiem pasažieriem

9.7. Kāpnes un pakāpieni

9.8. Iekšējā sakaru sistēma

9.9. Paziņojumi

9.11. Prasības attiecībā uz cilvēku ar kustību traucējumiem pārvadāšanu

9.11.1. Durvis, rampas un lifti

Piezīme. * Pielikuma punktu numerācija uztveramības nolūkos ir attēlota atbilstoši direktīvas numerācijai.

5. pielikums Ministru kabineta 2017. gada 30. maija noteikumiem Nr. 295

Tehniskās kontroles procesa uzraudzība un kvalitātes kontrole

1. Tehniskās kontroles procesa uzraudzībai un kvalitātes kontrolei CSDD veic šādus uzdevumus:

1.1. atbilstoši Ceļu satiksmes likumā noteiktajam akreditē personu tehniskās kontroles veikšanai, kura izvēlēta publisko iepirkumu reglamentējošos tiesību aktos noteiktajā kārtībā, ja tā izpilda šo noteikumu prasības attiecībā uz transportlīdzekļu tehniskās kontroles inspektoru kompetenci, apmācību un atestāciju, kā arī prasības transportlīdzekļu tehniskās apskates stacijai, tehniskās kontroles iekārtām un aprīkojumam;

1.2. nodrošina, ka tehniskās apskates staciju izvietojums un skaits ir tāds, kas paredz valsts tehniskās apskates pakalpojumu pieejamību un to atbilstību kvalitātes prasībām;

1.3. nodrošina inspektoru darbības uzraudzību, to apmācību un atestāciju.

2. CSDD ir tiesības pieņemt lēmumu par tehniskās apskates stacijas darbības apturēšanu uz laiku vai tās slēgšanu, kā arī par inspektora atestācijas apliecības darbības apturēšanu uz laiku vai anulēšanu, ja:

2.1. netiek ievērotas tehniskās apskates stacijas telpām vai aprīkojumam noteiktās prasības;

2.2. ir konstatētas atkārtotas vai sistemātiskas neatbilstības tehniskās apskates stacijas darbībā vai inspektora darbā;

2.3. ir zaudēta tehniskās apskates stacijas vai inspektora labā reputācija.

3. Tehniskās apskates stacijas darbību vai inspektora atestācijas apliecību var atjaunot, ja novērstas konstatētās neatbilstības.

4. CSDD darbiniekiem, kas iesaistīti tehniskās kontroles procesa uzraudzībā un kvalitātes kontrolē, ir vismaz pirmā līmeņa augstākā izglītība inženierzinātnēs vai tiesību zinātnēs vai vismaz trīs gadu praktiskā darba pieredze autotransporta jomā.

Satiksmes ministra vietā -  finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola